Biedra anketa

Apmācības Slovēnijā

Četri, bērnu un jauniešu biedrības “Liepajas Jaunie Vanagi” biedri- Anna Paula Pujēna, Zane Kalniņa Signe Jansone un Jānis Ciršs ir atgriezušies no Slovēnijas pilsētas Slovenij Gradecas,kur piedalījās starptautiskās apmācībās “Inclusion Cocktail, Step II”

Apmācībās piedalījās arī pārstāvji no Bulgārijas, Čehijas, Slovenijas, Horvātijas kā arī no Maķedonijas. “Inclusion Cocktail, Step II”(„Iekļaušanās kokteilis, 2 daļa”) bija apmācības par sociālu iekļaušanu. Apmācības notika programmas „Erasmus +” ietvaros.

Uz apmācībām bija ieradušies dalībnieki ar dažādām pieredzēm – bija gan tādi kas ar sociālās iekļaušanas jautājumiem strādājuši nebija, gan arī tādi, kas ikdienā darbojās organizācijās, kas saistītas ar bērniem un invalīdiem. Pasākumā piedalījās cilvēki no dažādām vecumu grupām, jaunieši, kas vēl mācījās vidusskolā, kā arī dalībnieki, kuriem augstskolu gadi jau ir aiz kalniem. Iespējams tieši tas garantēja daudzveidīgu viedokļu un pieredžu apmaiņu. Apmācības vadīja „Liepājas Jauno Vanagu” līderi Līga un Žigimants Krēsliņi, kā arī treneris no Slovēnijas Mitja Javornik

Jauniešiem bija iespēja ne tikai iegūt teorētiskās zināšanas, bet arī tās pielietot praksē, darbā ar veciem cilvēkiem divos vietējos pansionātos. Jauniešu darbība un entuziasms netika atstāsts nepamanīts. Pensionātu vadība, kā arī paši pensionāta iemītnieki netaupīja pateicības vārdus. Pasākumus apmeklēja arī Slovēnijas nacionālā televīzija, lai veidotu sižetu, par šīm apmācībām un to norisi Slovenij Gradecā.

„Priekš manis pats noderīgākais darba pieredzes ziņā bija darbs ar cilvēkiem, veco ļaužu pansionātā. Tas bija viens no labiem piemēriem, kā strādāt komandā un kā plānot programmu atbilstoši cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Plus vēl praktiskās nodarbības. Runājot par brīvā laika aktivitātēm nekad neaizmirsīšu skatu pieceļoties. Pa logu ne katru dienu var ieraudzīt augstās kalnu virsotnes!” uzsver Signe Jostmane.

Apmācību programma tika veidota balstoties uz neformālās izglītības metodēm. Pateicoties kurām, dalībniekiem tika dota iespēja caur dažādām aktivitātēm iejusties citu cilvēku ādā. Šajā gadījumā- cilvēku ar īpašām vajadzībām, kā arī uz sevis izjust, kā ir būt diskriminētam un izstumtam no sabiedrības. Kādas sajūtas tas rada un kā ar to cīnīties, lai no tā izvairītos savā ikdienā un varētu palīdzēt tiem, kuri tiek pakļauti šāda veida netaisnībai. Pateicoties, šīm aktivitātēm, dalībnieku starpā norisinājās daudzas spraigas un emocionālas diskusijas, kas tika pārraudzītas un veicinātas no pieredzējušo vadītāju puses. „Man visvērtīgākās likās tieši tās pārrunas, kurās es iesaistījos aktivitāšu laikā, jo nekad nebiju iedomājusies, kā, piemēram, varētu justies cilvēks ar redzes problēmām. Pirmo reizi spēlēju dambreti, kuras lauciņus un kauliņus varēja atšķirt pēc taustes, kā arī man radās iespēja pastaigāt ar balto spieķi, ko izmanto neredzīgi cilvēki. Nekad nebiju jutusies tik apjukusi un neaizsargāta,” piebilda Anna.

Paralēli darbam tika padomāts arī par izklaidi. Vienu dienu jauniešiem bija iespēja iepazīt Slovenij Gradecas apkārtni, apmeklējot pilsētas centru gides pavadībā. „Vislabāk patika tie brīži, starp aktivitātēm, jo visi dalībnieki centāmies pavadīt laiku kopā, gluži kā ar saviem ilggadējiem draugiem, kaut vai esam pazīstami tikai dažas dienas. Daba likās brīnišķīga, tā bija pirmā reize, kad redzēju tik augstus kalnus! Protams neizpalika mazā ekskursija uz virsotni Kope. Lieliska pieredze, vareni skati un patīkamas atmiņas. Mūsu vadītājs Mitja bija lielisks gids un draugs vienlaicīgi. Tomēr viens no interesantākajiem notikumiem bija vietējās saimniecības apciemošana, kur mūs cienāja ar visvisādiem lauku labumiem. Kopumā lieliska pieredze, protams, ko tādu vēlētos atkārtot!” ar savām sajūtām dalījās viens no dalībniekiem Jānis Ciršs.

„Tā bija lieliska iespēja iepazīties ar jauniem cilvēkiem un citvalstu kultūru un lauzt daudzus stereotipus par Balkānu valstīm. Kopumā visas 9 dienas bija tik daudzu jaunu notikumu un emociju pilnas, ka laiks paskrēja nemanot. Tā bija fantastiska iespēja satikt cilvēkus, kas jau strādā kā līderi savās organizācijās un no kuru pieredzes varējām daudz mācīties. Ja tagad mums būtu jānovērtē savas zināšanas par neformālo izglītību un sociālo iekļaušanu, droši varētu apgalvot, ka esam ļoti daudz mācījušies un sapratuši to, cik vēl ir daudz, ko mācīties! ” atzina visi četri jaunieši.

Zane Kalniņa LJV biedrs

Autora informācija

Bērnu un jauniešu biedrības "Liepājas Jaunie Vanagi" ārlietu sekretārs

Komentēt