Biedra anketa

Inclusion cocktail Slovēnijā

Kā iekļaut sabiedrībā tos, kas jūtas atstumti? Kā pamanīt netaisnību ikdienas situācijās? 26 jaunieši no Latvijas, Slovēnijas, Horvātijas, Francijas, Čehijas, Lietuvas un Igaunijas Sloveņgradecā – mazā, gleznainā, kalnu ieskautā Slovēnijas pilsētiņā – meklēja atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, piedaloties projektā “Iekļaušanas kokteilis – 2013”.

Latvijas dalībnieki šajā apmācību kursā pārstāvēja organizāciju “Liepājas Jaunie vanagi”, savukārt par treneriem bija uzaicināti vanagu pārstāvji Līga un Žigimants Krēsliņi.

Pirms brauciena dalībniekus iepazīstināja ar detalizētu apmācību programmu – katra diena pienāca ar zināmu pārsteiguma devu. Būtiski arī tas, ka šīs apmācības nenotika auditorijā, kuras priekšā lektors lasa lekcijas. Bijām informēti, ka tā būs neformālā izglītība, kuras pamatā ir interaktīvas spēles, sadarbības veicināšana un iejušanās dažādās dzīves situācijās. Pirmajās dienās jauniešu uzdevums bija saliedēties kā komandai, kā arī iegūt nepieciešamās teorētiskās zināšanas, lai jau projekta izskaņā varētu doties uz vietējo skoliņu bērniem ar īpašām vajadzībām (jeb, kā iepazināmies ar starptautiski atzītu terminu, cilvēkiem ar mazāk iespēju).

Projekta laikā dalībnieki paši meklēja risinājumus dažādām situācijām, kurās kāda sociālā grupa varētu būt atstumta, kā arī iepazīstināja citus ar savā valstī veiksmīgiem piemēriem, kā iekļaut sabiedrībā atstumtos. Liepājnieki varēja citiem pastāstīt, kā mūsu pilsētā arvien vairāk nodrošina vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – ietvju izbūvi, luksoforu aprīkošanu ar skaņas signāliem, pludmales pielāgošanu cilvēkiem ar ratiņkrēsliem u. c. Jaunieši arī dažādās spēlēs un simulācijās paši iejutās atstumto ādā.

Gatavošanās darbam un pats darbs skoliņā vairumam projekta dalībnieku bija vienlaikus grūtākais, atbildīgākais, iepriecinošākais, emocionālākais un noderīgākais uzdevums. Jauniešiem bija jāsadalās četrās komandās, lai saturīgi pavadītu divas stundas ar dažāda vecuma grupu bērniem. Ja vieniem bija jāstrādā ar pirmsskolas vecuma bērniem, tad citi gatavojās darbam ar jauniešiem, kas jau pārsnieguši 20 gadus. Satraukums par atbildīgo uzdevumu pagaisa jau brīdī, kad klasē ienāca skolēni, kas bija atvērti visam, ko ciemiņi bija sagatavojuši. Divas stundas rotaļās ar bērniem aizskrēja vēja spārniem, un daudzi vēlāk atzina: būtu gatavi darboties kaut visu dienu! Pateicībā par pavadīto laiku skolēni viesiem bija sagatavojuši nelielu koncertu, un jo īpaši liels pārsteigums bija latviešiem – bērni dziedāja arī dziesmu “Lāčuks muzikants”, ko bija iemācījušies pērn, viesojoties Latvijā.

Nelielais koncerts arī kļuva par visa projekta emocionālāko notikumu – ja ne asaras acīs, tad vismaz kamols kaklā bija ne tikai projekta dalībniekiem, bet arī treneriem un skolotājiem. Bērnu prieks un apkārtējo emocijas bija lielākais gandarījums par paveikto darbu.

Svarīgi, lai idejas izplatās tālāk

Apmierināti ar aizvadītajām apmācībām bija arī abi treneri no Liepājas. Līga uzsvēra, ka šoreiz bija ļoti laba grupa, kas visu ņēma pretī, visā iesaistījās, visu darīja. Nebija tādu, kas staigā apkārt un pukst. “No mūsu puses izdevās ļoti veiksmīgi saplānot laiku. Paspējām visu, ko gribējām,” sacīja Līga. Runājot par apmācību dalībnieku ieguvumiem, Līga uzsvēra: “Parasti visi piedalās, nostrādā un jūtas forši, jo viss ir izdevies. Man gribētos, lai dalībnieki vairāk aizdomājas par to, ka viņi visu tik labi izdarīja tāpēc, ka nedēļas laikā soli pa solim tika sagatavoti šim uzdevumam.”

Žigis savukārt uzsvēra, ka daudziem dalībniekiem apmācību laikā atveras acis – viņi uz daudzām lietām paskatās pavisam citādāk. Treneriem prieks ir ne tikai par to, kas paveikts skolā, bet arī par to, ka visiem ir paticis tas, kas šajās dienās izdarīts. Treneri uzsvēra, ka jebkurš no iesaistītajiem jauniešiem var turpmāk darboties šajā jomā un ka tam nav nepieciešamas eksperta zināšanas.

Līgai lielākais gandarījums šajā darbā ir tad, ja dalībnieki turpina iesākto un iegūtās zināšanas liek lietā. Par piemēru viņa min vienu no jaunietēm, kas drīzumā plāno īstenot savu projektu. Viņa vēlas sūtīt liepājniekiem informāciju, kā viņiem sekmējas, aicinot pasekot līdzi un izteikt savu viedokli.

Līgai un Žigim kā treneriem šis bija jau otrs kopīgais projekts, katrs atsevišķi viņi piedalījušies vēl vairākos. Liepājā notiks līdzīgas apmācības, kurās arī piedalīsies jaunieši no dažādām Eiropas valstīm. Taču kā kļūt par treneri, kuru aicina vadīt apmācības starptautiskos projektos? Liepājnieki saka, ka vispirms pašam jāiziet cauri līdzīgiem apmācību projektiem, kā arī jāpiedalās to organizēšanā. Žigis uzsver, ka ir cilvēki, kas par projektu vai nu pastāsta tālāk, vai arī saslimst, kā, piemēram, tas noticis ar viņu pašu. “Aizbraucu vienreiz, pilnīgi nezinot, uz ko. Pēc tam domāju, ka varētu piedalīties vēl kādā projektā. Iepatikās!” Šīs apmācības rīkoja Sloveņgradecas jauniešu kultūras centrs un liepājniekus par treneriem pieaicināja pēc apmācībām pērn Latvijā, kurā slovēņi bija dalībnieki. Lielākoties ir zināms cilvēku loks, kuri spēcīgi dažādās tēmās, no tiem tad arī parasti izvēlas trenerus, lai gan ir arī māslapa, kurā pieejama plaša izvēle.

Interesanti, ka liepājnieki piedalījušies arī metožu izstrādāšanā, ko galvenokārt izmanto šajās apmācībās. Līga stāsta, ka nesen asociācijai “IFM-SEI”, kuras biedri ir arī “Liepājas Jaunie vanagi”, bija projekts, kura laikā dalīborganizācijas sanāca kopā un izstrādāja metožu rokasgrāmatu “All together” (“Visi kopā”). “Paši arī testējām visas aktivitātes. Mēs kā vadītāji izmantojam tikai to, ko paši esam izmēģinājuši,” saka Līga.

Projekta dalībnieku iespaidi

Ivona Baruna (Horvātija):

– Esmu ieguvusi daudz jaunas informācijas par citām valstīm, par to problēmām ar sociāli atstumtajām grupām. Esmu iemācījusies vairāk par cilvēkiem ar invaliditāti un par risinājumiem, kas palīdz viņu ikdienu atvieglot, piemēram, par universālo dizainu. Treneri bija lieliski – atbrīvoti, bet arī paveikuši smagu darbu, jo viņu uzdevums bija aizpildīt mūsu laiku ar dažādiem uzdevumiem un semināriem. Viņi mums daudzas lietas iemācīja, izmantojot spēļu metodi. Spilgtā atmiņā palikusi spēle, kurā jau iepriekš izlemts, ka kāda no komandām neuzvarēs. Līdzīgas paralēles varam vilkt arī ar sabiedrībā notiekošo. Apmācību laikā iemācījāmies daudz spēļu un uzdevumu, kas saistīti ar reālo dzīvi un ko varēšu izmantot arī turpmāk. Šajās apmācībās satiku daudz jaunu cilvēku, kurus varu ielūgt arī uz jauniešu apmaiņas projektu Horvātijā. Esmu uzzinājusi daudz par citu valstu kultūru, tādēļ savā veidā šīs apmācības bijušas arī sagatavošanās manam projektam. Ceru, ka nākotnē būs iespēja arī praksē pielietot pieredzi un zināšanas, ko ieguvu, strādājot skolā bērniem ar īpašām vajadzībām.

Jāns Jurikas (Igaunija):

– Iespaidīgākais brīdis apmācību laikā bija ciemošanās skolā bērniem ar īpašām vajadzībām. Tā atstāja lielu iespaidu, un to noteikti atcerēšos vēl ilgi. Kopumā apmācībās ieguvu pieredzi sociālā darba jomā, kā arī daudz pozitīvu emociju. Par to liels paldies lieliskajiem cilvēkiem, ar kuriem strādājām kopā. Mums bija ļoti labi treneri – man patika, kā viņi spēja sabalansēt nopietno attieksmi pret uzdevumiem ar kopīgu jokošanos un draudzību. Ir ļoti svarīgi spēt veidot ciešu saikni ar tā saucamajiem studentiem. Viņi ar uzdevumu tika galā lieliski. Domāju, ka šīs apmācības zināmā mērā ietekmēs arī manu tālāko darbu. Tās nākotnē man palīdzēs labāk saprast situācijas, ar kurām man dzīvē varētu nākties saskarties.

Elīna Tolmačova (Latvija):

– Strādāju Liepājas domes Vides un veselības daļā ar vides pieejamības projektiem, tāpēc arī mani ieinteresēja šīs apmācības. Es vairāk uzzināju par interešu izglītību, kur man līdz šim īsti pieredzes nebija. Iemācījos metodes, ar kādām strādāt. Arī pēc 18 gadu vecuma mēs varam jautrā un interesantā veidā apgūt nopietnas lietas. Mani interesēja tēma sociālā iekļaušana un darbs ar cilvēkiem, kuriem ir invaliditāte. Varbūt neuzzināju neko pilnīgi jaunu, bet gan nostiprināju jau esošās zināšanas. Vēl, protams, ir svarīgi strādāt ar cilvēkiem no dažādām Eiropas valstīm. Tas vienmēr ir ieguvums, jo satiekas dažādas kultūras pārstāvji, cilvēki ar dažādu uztveri. Ir arī jauni kontakti daudzās valstīs, kas vienmēr var noderēt, piemēram, kādos sadarbības projektos. Vēlreiz pārliecinājos, ka Liepāja tomēr ir soli priekšā daudzām vietām pieejamas vides risinājumos. Domāju, ka problēmas mums ir līdzīgas, jo arī citu valstu pārstāvji runāja par tiem pašiem jautājumiem. Ir jāuzslavē Līga un Žigis, kas apliecināja, ka treneri no Liepājas var veiksmīgi vadīt starptautiskas apmācības. Manuprāt, bija interesanti un saistoši, un viņi spēja savākt visu šo grupu kopā. Man patika, ka bija laba gaisotne, neviens netika kaut kādā veidā izstumts. Ir palikusi forša sajūta.

Autors: liepajniekiem.lv20130907_175124

Autora informācija

Bērnu un jauniešu biedrības "Liepājas Jaunie Vanagi" ārlietu sekretārs

Komentēt